i e g r i e z   a p t a u j u   r a t u

Rudens svētki

Rudenī mūsdienu Latvijā senāki svētki mijas ar patriotiskiem svinību datumiem un samērā jaunām ieražām. Tradicionālajā kalendārā rudens ciklu aizsāk Miķeļi jeb Miķeļdiena (29. septembrī), kad noslēdzas saimnieciskais gads – raža ir novākta, pabeigti galvenie zemes darbi. Miķeļdiena, kuru dēvē arī par appļāvībām, apjumībām, nosaukumu ieguvusi no kristīgajā baznīcā godinātā ercenģeļa Miķeļa (Mihaela). Laiks ap Miķeļiem iezīmē rudens ekvinokciju.

Mārtiņi jeb Mārtiņdiena (10. novembrī, nosaukums no 4. gs. svētā – Mārtiņa no Tūras) gada ritumā iezīmē ziemas laika sākumu – līdz ar Mārtiņdienu “ziemai vārti ir vaļā”. Labība ir nokulta, zeme ir aparta un dodas atpūtā, zirgus vairs nedzen pieguļā. Mārtiņos sākas maskošanās periods, kas ilgst līdz pat Meteņiem. Mārtiņa dienas ķekatniekus sauc par Mārtiņa bērniem.

Kā Miķeļos, tā Mārtiņos bagātīgi mielojas (kauj gaili, sivēnu, cep plāceņus, dara alu), zīlē nākotni, pareģo laikapstākļus. Mārtiņdienas laika vērojumi nereti ir saskaņoti ar Katrīnas dienu (25. novembrī) vai Ziemas saulgriežiem, savukārt Katrīnas dienā laika zīmes skaidro tuvojošos Andreja dienu (30. novembrī). Tā, piemēram, tautas ticējumi vēstī: “Kad zoss Mārtiņos var stāvēt uz ledus, tad Ziemassvētkos tai jābradā pa dubļiem” (LFK 1742, 300) un “Ja Katrīnas dienā sals, tad Andreja dienā atkusnis” (LFK 1548, 42).

Laikposms starp Miķeļiem un Mārtiņiem latviešu tradicionālajā kultūrā ir veļu laiks (arī: dievaines, zemlikas, ķauķu laiks) – tiek pieminēti mirušie senči, viņiem gatavots rituāls mielasts. Veļi saukti arī par velēniešiem, vecajiem, ēniem, iļģiem, ķauķiem, pauriem u. c. Īpaša veļu barošanai bijusi Simjūda diena (28. oktobrī, kad baznīca atzīmē apustuļu Sīmaņa un Jūdas dienu), kas noslēdzās ar urguču – mirušo garu dzīšanu. Simjūda dienā ierasti rīkots tirgus.

Visai jaunas, taču spilgtas mūsu zemē ir Halovīna svinības jeb Visu Svēto dienas priekšvakars (31. oktobrī). Šī ķeltu izcelsmes tradīcija, kas īpaši attīstījusies ASV, mūsdienās saistās ar pārģērbšanos spoku, raganu, skeletu utt. tērpos. Tiek rīkotas publiskas un slēgtas Halovīna ballītes. Maskās tērpti bērni iet no mājas uz māju, prasot saldumus un, ja tie netiek doti, piesolot izjokošanu (angļu trick or treat). Svinību simboli ir grebts ķirbis, melns kaķis u. c.

Aptaujas atbildes tiks glabātas un būs pieejamas interesentiem LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv.



Lūdzu norādiet, kā vēlaties aizpildīt anketu!

Submit anonymously Pieslēgties

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.