Klusā nedēļa un Lieldienas

Lielā gavēņa izskaņu – no Pūpolsvētdienas līdz Pirmajām Lieldienām – kristīgajā tradīcijā dēvē par Kluso nedēļu. Šī laika liturģiskajā kalendārā izceltas dienas, kas piemin pēdējos Jēzus Kristus dzīves notikumus: viņa sagaidīšanu Jeruzalemē (Palmu jeb Pūpolu svētdiena), pēdējās vakariņas – Svētā vakarēdiena iedibināšanu (Zaļā Ceturtdiena), krustā sišanas pasiju (Lielā Piektdiena) un augšāmcelšanos (Lieldienas). Latvijā sinkrētiski savijušās kristietības un tautas tradīcijas, tādējādi šīs dienas caurvij latviešu tautas ticējumi, paražas un citas folkloras formas. Baznīcā Klusajā nedēļā un Lieldienu laikā sastopamas dažādas tautas reliģiozitātes izpausmes, piemēram, Krusta ceļa lūgšanas, svētku procesijas, Jēzus kapa instalācijas, pūpolu, olu un ūdens svētīšana. Daudzi Lieldienās svin pavasara atnākšanu, agri rītā mazgājot seju strautā, krāsojot olas, šūpojoties un citādi līksmojot.

Aptaujas atbildes tiks glabātas un būs pieejamas interesentiem LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv.